2. Mucalindavaggo

1. Mucalindasuttaṃ

11. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā uruvelāyaṃ viharati najjā nerañjarāya tīre mucalindamūle paṭhamābhisambuddho. Tena kho pana samayena bhagavā sattāhaṃ ekapallaṅkena nisinno hoti vimuttisukhapaṭisaṃvedī.

Tena kho pana samayena mahā akālamegho udapādi sattāhavaddalikā sītavātaduddinī. Atha kho mucalindo nāgarājā sakabhavanā nikkhamitvā bhagavato kāyaṃ sattakkhattuṃ bhogehi parikkhipitvā uparimuddhani mahantaṃ phaṇaṃ vihacca aṭṭhāsi – ‘‘mā bhagavantaṃ sītaṃ, mā bhagavantaṃ uṇhaṃ, mā bhagavantaṃ ḍaṃsamakasavātātapasarīsapa [siriṃsapa (sī. syā. kaṃ. pī.)] samphasso’’ti.

Atha kho bhagavā tassa sattāhassa accayena tamhā samādhimhā vuṭṭhāsi. Atha kho mucalindo nāgarājā viddhaṃ vigatavalāhakaṃ devaṃ viditvā bhagavato kāyā bhoge viniveṭhetvā sakavaṇṇaṃ paṭisaṃharitvā māṇavakavaṇṇaṃ abhinimminitvā bhagavato purato aṭṭhāsi pañjaliko bhagavantaṃ namassamāno.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sukho viveko tuṭṭhassa, sutadhammassa passato;

Abyāpajjaṃ sukhaṃ loke, pāṇabhūtesu saṃyamo.

‘‘Sukhā virāgatā loke, kāmānaṃ samatikkamo;

Asmimānassa yo vinayo, etaṃ ve paramaṃ sukha’’nti. paṭhamaṃ;

2. Rājasuttaṃ

12. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulānaṃ bhikkhūnaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘‘ko nu kho, āvuso, imesaṃ dvinnaṃ rājūnaṃ mahaddhanataro vā mahābhogataro vā mahākosataro vā mahāvijitataro vā mahāvāhanataro vā mahabbalataro vā mahiddhikataro vā mahānubhāvataro vā rājā vā māgadho seniyo bimbisāro, rājā vā pasenadi kosalo’’ti? Ayañcarahi tesaṃ bhikkhūnaṃ antarākathā hoti vippakatā.

Atha kho bhagavā sāyanhasamayaṃ paṭisallānā vuṭṭhito yenupaṭṭhānasālā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā paññatte āsane nisīdi. Nisajja kho bhagavā bhikkhū āmantesi – ‘‘kāya nuttha, bhikkhave, etarahi kathāya sannisinnā sannipatitā, kā ca pana vo antarākathā vippakatā’’ti?

‘‘Idha, bhante, amhākaṃ pacchābhattaṃ piṇḍapātapaṭikkantānaṃ upaṭṭhānasālāyaṃ sannisinnānaṃ sannipatitānaṃ ayamantarākathā udapādi – ‘ko nu kho, āvuso, imesaṃ dvinnaṃ rājūnaṃ mahaddhanataro vā mahābhogataro vā mahākosataro vā mahāvijitataro vā mahāvāhanataro vā mahabbalataro vā mahiddhikataro vā mahānubhāvataro vā rājā vā māgadho seniyo bimbisāro, rājā vā pasenadi kosalo’ti? Ayaṃ kho no, bhante, antarākathā vippakatā, atha bhagavā anuppatto’’ti.

‘‘Na khvetaṃ, bhikkhave, tumhākaṃ patirūpaṃ kulaputtānaṃ saddhā agārasmā anagāriyaṃ pabbajitānaṃ yaṃ tumhe evarūpiṃ kathaṃ katheyyātha. Sannipatitānaṃ vo, bhikkhave, dvayaṃ karaṇīyaṃ – dhammī vā kathā ariyo vā tuṇhībhāvo’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Yañca kāmasukhaṃ loke, yañcidaṃ diviyaṃ sukhaṃ;

Taṇhakkhayasukhassete , kalaṃ nāgghanti soḷasi’’nti. dutiyaṃ;

3. Daṇḍasuttaṃ



2. 木钵品
1. 木钵经
11. 如是我闻。一时，世尊住在优楼频螺（在今印度比哈尔邦菩提伽耶附近），在尼连禅河岸边的木钵树下，初得正觉。在那时候，世尊以一跏趺坐了七天，体验着解脱之乐。
在那时候，降下了大非时雨，连续七天阴雨连绵，寒风刺骨。这时，木钵龙王从自己的住处出来，以身体七匝环绕世尊，在上方张开大伞盖，站立着说："愿世尊不受寒冷，愿世尊不受炎热，愿世尊不受虻、蚊、风、日、爬虫之触。"
这时，世尊在七天过后，从那禅定中出起。这时，木钵龙王见天空晴朗无云，便松开环绕世尊身体的盘圈，收回自己的形态，化现成年轻男子的形象，站在世尊面前合掌礼敬世尊。
这时，世尊知晓此义，于此时说此自说：
"知足者独处安乐，闻法者见法安乐；
世间无害最安乐，对众生克制安乐。
离欲世间最安乐，超越诸欲最安乐；
调伏我慢之所在，此乃最上之安乐。"
2. 王经
12. 如是我闻。一时，世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时，众多比丘用过午餐，从托钵回来，聚集在集会堂，坐在一起，生起了这样的谈话："朋友们，这两位国王中，到底谁更富有，谁更富裕，谁更多财宝，谁统治更广，谁车乘更多，谁军力更强，谁神通更大，谁威力更大——是摩揭陀国的频毗娑罗王，还是拘萨罗国的波斯匿王？"这就是那些比丘未完的谈话。
这时，世尊在傍晚时分从独处中起来，来到集会堂，来到后坐在准备好的座位上。坐下后，世尊问比丘们："比丘们，你们现在聚在一起谈论什么？你们未完的谈话是什么？"
"世尊，我们用过午餐，从托钵回来，聚集在集会堂，坐在一起，生起了这样的谈话：'朋友们，这两位国王中，到底谁更富有，谁更富裕，谁更多财宝，谁统治更广，谁车乘更多，谁军力更强，谁神通更大，谁威力更大——是摩揭陀国的频毗娑罗王，还是拘萨罗国的波斯匿王？'这就是我们未完的谈话，这时世尊来到。"
"比丘们，你们这些善男子因信仰而从居家生活出家为无家者，进行这样的谈话是不适当的。比丘们，当你们聚集时应做两件事：要么谈论正法，要么保持圣默。"
这时，世尊知晓此义，于此时说此自说：
"世间欲乐与天乐，对比爱尽乐十六，
不及其中一分数。"
3. 杖经
[注：原文到此结束，后面的"Daṇḍasuttaṃ"是下一经的标题]

13. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena sambahulā kumārakā antarā ca sāvatthiṃ antarā ca jetavanaṃ ahiṃ daṇḍena hananti. Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho bhagavā sambahule kumārake antarā ca sāvatthiṃ antarā ca jetavanaṃ ahiṃ daṇḍena hanante .

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena vihiṃsati;

Attano sukhamesāno, pecca so na labhate sukhaṃ.

‘‘Sukhakāmāni bhūtāni, yo daṇḍena na hiṃsati;

Attano sukhamesāno, pecca so labhate sukha’’nti. tatiyaṃ;

4. Sakkārasuttaṃ

14. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena bhagavā sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Bhikkhusaṅghopi sakkato hoti garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā honti agarukatā amānitā [na apacitā (syā. pī.)] apūjitā anapacitā, na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Atha kho te aññatitthiyā paribbājakā bhagavato sakkāraṃ asahamānā bhikkhusaṅghassa ca gāme ca araññe ca bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosenti vihesenti.

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘etarahi, bhante, bhagavā sakkato garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Bhikkhusaṅghopi sakkato garukato mānito pūjito apacito, lābhī cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Aññatitthiyā pana paribbājakā asakkatā agarukatā amānitā apūjitā anapacitā, na lābhino cīvarapiṇḍapātasenāsanagilānapaccayabhesajjaparikkhārānaṃ. Atha kho te, bhante, aññatitthiyā paribbājakā bhagavato sakkāraṃ asahamānā bhikkhusaṅghassa ca gāme ca araññe ca bhikkhū disvā asabbhāhi pharusāhi vācāhi akkosanti paribhāsanti rosenti vihesantī’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Gāme araññe sukhadukkhaphuṭṭho,

Nevattato no parato dahetha;

Phusanti phassā upadhiṃ paṭicca,

Nirūpadhiṃ kena phuseyyu phassā’’ti. catutthaṃ;

5. Upāsakasuttaṃ



13. 如是我闻。一时，世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时，有许多小孩在舍卫城与祇园之间用棍棒打蛇。这时，世尊在上午时分，穿好衣服，拿着钵和衣，进入舍卫城托钵。世尊看见许多小孩在舍卫城与祇园之间用棍棒打蛇。
这时，世尊知晓此义，于此时说此自说：
"众生皆求乐，若以杖害他，
自身虽求乐，死后不得乐。
众生皆求乐，若不以杖害，
自身若求乐，死后必得乐。"
4. 供养经
14. 如是我闻。一时，世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时，世尊受到尊敬、恭敬、尊重、供养、礼敬，获得衣服、饮食、住处、病人用药等必需品。比丘僧团也受到尊敬、恭敬、尊重、供养、礼敬，获得衣服、饮食、住处、病人用药等必需品。但其他外道游方者却不受尊敬、不受恭敬、不受尊重、不受供养、不受礼敬，得不到衣服、饮食、住处、病人用药等必需品。这时，那些外道游方者无法忍受世尊受到的供养和比丘僧团的供养，在村中和林中见到比丘们就用不当粗恶的言语辱骂、呵责、激怒、骚扰他们。
这时，众多比丘来到世尊处，来到后礼敬世尊，坐在一旁。坐在一旁的那些比丘对世尊说："世尊，现在世尊受到尊敬、恭敬、尊重、供养、礼敬，获得衣服、饮食、住处、病人用药等必需品。比丘僧团也受到尊敬、恭敬、尊重、供养、礼敬，获得衣服、饮食、住处、病人用药等必需品。但其他外道游方者却不受尊敬、不受恭敬、不受尊重、不受供养、不受礼敬，得不到衣服、饮食、住处、病人用药等必需品。世尊，那些外道游方者无法忍受世尊受到的供养和比丘僧团的供养，在村中和林中见到比丘们就用不当粗恶的言语辱骂、呵责、激怒、骚扰他们。"
这时，世尊知晓此义，于此时说此自说：
"村中林间苦乐触，
不应归咎己与他；
诸触依于执取生，
无执何处能触及？"
5. 优婆塞经
[注：原文到此结束，后面的"Upāsakasuttaṃ"是下一经的标题]

15. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññataro icchānaṅgalako upāsako sāvatthiṃ anuppatto hoti kenacideva karaṇīyena. Atha kho so upāsako sāvatthiyaṃ taṃ karaṇīyaṃ tīretvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho taṃ upāsakaṃ bhagavā etadavoca – ‘‘cirassaṃ kho tvaṃ, upāsaka, imaṃ pariyāyamakāsi yadidaṃ idhāgamanāyā’’ti.

‘‘Cirapaṭikāhaṃ, bhante, bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitukāmo, api cāhaṃ kehici kehici kiccakaraṇīyehi byāvaṭo. Evāhaṃ nāsakkhiṃ bhagavantaṃ dassanāya upasaṅkamitu’’nti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sukhaṃ vata tassa na hoti kiñci,

Saṅkhātadhammassa bahussutassa;

Sakiñcanaṃ passa vihaññamānaṃ,

Jano janasmiṃ paṭibandharūpo’’ti. pañcamaṃ;

6. Gabbhinīsuttaṃ

16. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa paribbājakassa daharamāṇavikā pajāpati hoti gabbhinī upavijaññā. Atha kho sā paribbājikā taṃ paribbājakaṃ etadavoca – ‘‘gaccha tvaṃ, brāhmaṇa, telaṃ āhara, yaṃ me vijātāya bhavissatī’’ti.

Evaṃ vutte, so paribbājako taṃ paribbājikaṃ etadavoca – ‘‘kuto panāhaṃ, bhoti [bhotiyā (syā. pī. ka.)], telaṃ āharāmī’’ti? Dutiyampi kho sā paribbājikā taṃ paribbājakaṃ etadavoca – ‘‘gaccha tvaṃ, brāhmaṇa, telaṃ āhara, yaṃ me vijātāya bhavissatī’’ti. Dutiyampi kho so paribbājiko taṃ paribbājikaṃ etadavoca – ‘‘kuto panāhaṃ, bhoti, telaṃ āharāmī’’ti? Tatiyampi kho sā paribbājikā taṃ paribbājakaṃ etadavoca – ‘‘gaccha tvaṃ, brāhmaṇa, telaṃ āhara, yaṃ me vijātāya bhavissatī’’ti.

Tena kho pana samayena rañño pasenadissa kosalassa koṭṭhāgāre samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sappissa vā telassa vā yāvadatthaṃ pātuṃ dīyati [diyyati (sī. ka.)], no nīharituṃ.

Atha kho tassa paribbājakassa etadahosi – ‘‘rañño kho pana pasenadissa kosalassa koṭṭhāgāre samaṇassa vā brāhmaṇassa vā sappissa vā telassa vā yāvadatthaṃ pātuṃ dīyati, no nīharituṃ. Yaṃnūnāhaṃ rañño pasenadissa kosalassa koṭṭhāgāraṃ gantvā telassa yāvadatthaṃ pivitvā gharaṃ āgantvā ucchadditvāna [uggiritvāna (sī. syā. pī.), ucchaditvā (sī. syā. aṭṭha.), ucchaḍḍitvāna (ka.)] dadeyyaṃ, yaṃ imissā vijātāya bhavissatī’’ti.

Atha kho so paribbājako rañño pasenadissa kosalassa koṭṭhāgāraṃ gantvā telassa yāvadatthaṃ pivitvā gharaṃ āgantvā neva sakkoti uddhaṃ kātuṃ, na pana adho. So dukkhāhi tibbāhi [tippāhi (syā.)] kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭho āvaṭṭati parivaṭṭati.

Atha kho bhagavā pubbaṇhasamayaṃ nivāsetvā pattacīvaramādāya sāvatthiṃ piṇḍāya pāvisi. Addasā kho bhagavā taṃ paribbājakaṃ dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhaṃ āvaṭṭamānaṃ parivaṭṭamānaṃ.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sukhino vata ye akiñcanā,

Vedaguno hi janā akiñcanā;

Sakiñcanaṃ passa vihaññamānaṃ,

Jano janasmiṃ paṭibandhacitto’’ [paṭibaddhacitto (syā.), paṭibandharupo (?)] ti. chaṭṭhaṃ;



15. 如是我闻。一时，世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时，一位来自伊车能伽罗的优婆塞因某事来到舍卫城。这位优婆塞在舍卫城办完事务后，来到世尊处，来到后礼敬世尊，坐在一旁。世尊对坐在一旁的那位优婆塞说："优婆塞，你很久没有来这里了。"
"世尊，我早就想来拜见世尊，但是我被各种事务缠身。因此我一直无法来拜见世尊。"
这时，世尊知晓此义，于此时说此自说：
"知法多闻者，确实无苦恼；
见有所执着，人人相系缚。"
6. 孕妇经
16. 如是我闻。一时，世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时，某游方者有一年轻妻子怀孕临产。这时，那游方女对那游方者说："婆罗门，你去拿油来，这是我生产时要用的。"
当这么说时，那游方者对游方女说："夫人，我从哪里拿油来呢？"第二次，那游方女对游方者说："婆罗门，你去拿油来，这是我生产时要用的。"第二次，那游方者对游方女说："夫人，我从哪里拿油来呢？"第三次，那游方女对游方者说："婆罗门，你去拿油来，这是我生产时要用的。"
那时，拘萨罗国波斯匿王的仓库里允许沙门或婆罗门随意饮用酥油或油，但不允许带走。
这时，那游方者想："在拘萨罗国波斯匿王的仓库里允许沙门或婆罗门随意饮用酥油或油，但不允许带走。我不如去拘萨罗国波斯匿王的仓库里喝足油，回家后吐出来给她，这就是她生产时要用的。"
这时，那游方者去到拘萨罗国波斯匿王的仓库里喝足了油，回到家后既不能向上吐，也不能向下排。他被剧烈、猛烈、尖锐、苦痛的感受所折磨，在地上翻来覆去。
这时，世尊在上午时分，穿好衣服，拿着钵和衣，进入舍卫城托钵。世尊看见那游方者被剧烈、猛烈、尖锐、苦痛的感受所折磨，在地上翻来覆去。
这时，世尊知晓此义，于此时说此自说：
"无所有者实安乐，
知法者皆无所有；
见有所执受煎熬，
人与人间相系缚。"

7. Ekaputtakasuttaṃ

17. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati jetavane anāthapiṇḍikassa ārāme. Tena kho pana samayena aññatarassa upāsakassa ekaputtako piyo manāpo kālaṅkato hoti.

Atha kho sambahulā upāsakā allavatthā allakesā divā divassa yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinne kho te upāsake bhagavā etadavoca – ‘‘kiṃ nu kho tumhe, upāsakā, allavatthā allakesā idhūpasaṅkamantā divā divassā’’ti?

Evaṃ vutte, so upāsako bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘mayhaṃ kho, bhante, ekaputtako piyo manāpo kālaṅkato. Tena mayaṃ allavatthā allakesā idhūpasaṅkamantā divā divassā’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Piyarūpassādagadhitāse [piyarūpassātagadhitāse (sī. pī.)],

Devakāyā puthu manussā ca;

Aghāvino parijunnā,

Maccurājassa vasaṃ gacchanti.

‘‘Ye ve divā ca ratto ca,

Appamattā jahanti piyarūpaṃ;

Te ve khaṇanti aghamūlaṃ,

Maccuno āmisaṃ durativatta’’nti. sattamaṃ;

8. Suppavāsāsuttaṃ



7. 独子经
17. 如是我闻。一时，世尊住在舍卫城祇树给孤独园。那时，某位优婆塞心爱可意的独子去世了。
这时，众多优婆塞衣服湿透、头发湿透，在白天来到世尊处，来到后礼敬世尊，坐在一旁。世尊对坐在一旁的那些优婆塞说："优婆塞们，为什么你们衣服湿透、头发湿透，在白天来此？"
当这么说时，那位优婆塞对世尊说："世尊，我心爱可意的独子去世了。因此我们衣服湿透、头发湿透，在白天来此。"
这时，世尊知晓此义，于此时说此自说：
"贪着可爱色，
天众及人众；
忧苦而衰老，
归于死王权。
日夜不放逸，
舍离可爱色；
掘除忧根本，
超越死魔饵。"
8. 须波婆娑经
[注：原文到此结束，后面的"Suppavāsāsuttaṃ"是下一经的标题]

18. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā kuṇḍikāyaṃ [kuṇḍiyāyaṃ (sī. syā. pī.)] viharati kuṇḍadhānavane [kuṇḍiṭṭhānavane (syā. pī.)]. Tena kho pana samayena suppavāsā koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāreti. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhā tīhi vitakkehi adhivāseti – ‘‘sammāsambuddho vata so bhagavā yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṃ deseti; suppaṭipanno vata tassa bhagavato sāvakasaṅgho yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno; susukhaṃ vata taṃ nibbānaṃ yatthidaṃ evarūpaṃ dukkhaṃ na saṃvijjatī’’ti.

Atha kho suppavāsā koliyadhītā sāmikaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, ayyaputta, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi; appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ puccha – ‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandati; appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchatī’ti. Evañca vadehi – ‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāreti. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhā tīhi vitakkehi adhivāseti – sammāsambuddho vata so bhagavā yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṃ deseti; suppaṭipanno vata tassa bhagavato sāvakasaṅgho yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno; susukhaṃ vata taṃ nibbānaṃ yatthidaṃ evarūpaṃ dukkhaṃ na saṃvijjatī’’’ti.

‘‘Parama’’nti kho so koliyaputto suppavāsāya koliyadhītāya paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami ; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho koliyaputto bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandati, appābādhaṃ appātaṅkaṃ lahuṭṭhānaṃ balaṃ phāsuvihāraṃ pucchati; evañca vadeti – ‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāreti. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā dukkhāhi tibbāhi kharāhi kaṭukāhi vedanāhi phuṭṭhā tīhi vitakkehi adhivāseti – sammāsambuddho vata so bhagavā yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya dhammaṃ deseti; suppaṭipanno vata tassa bhagavato sāvakasaṅgho yo imassa evarūpassa dukkhassa pahānāya paṭipanno; susukhaṃ vata nibbānaṃ yatthidaṃ evarūpaṃ dukkhaṃ na saṃvijjatī’’’ti.

‘‘Sukhinī hotu suppavāsā koliyadhītā; arogā arogaṃ puttaṃ vijāyatū’’ti. Saha vacanā ca pana bhagavato suppavāsā koliyadhītā sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijāyi.

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so koliyaputto bhagavato bhāsitaṃ abhinanditvā anumoditvā uṭṭhāyāsanā bhagavantaṃ abhivādetvā padakkhiṇaṃ katvā yena sakaṃ gharaṃ tena paccāyāsi. Addasā kho so koliyaputto suppavāsaṃ koliyadhītaraṃ sukhiniṃ arogaṃ arogaṃ puttaṃ vijātaṃ. Disvānassa etadahosi – ‘‘acchariyaṃ vata, bho, abbhutaṃ vata, bho, tathāgatassa mahiddhikatā mahānubhāvatā, yatra hi nāmāyaṃ suppavāsā koliyadhītā saha vacanā ca pana [saha vacanā pana (pī.), saha vacanā (?)] bhagavato sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijāyissatī’’ti! Attamano pamudito pītisomanassajāto ahosi.


18. 如是我闻。一时，世尊住在军荼迦的军荼陀那林中。那时，拘利族女须波婆娑怀胎已七年。她难产七天，被剧烈、猛烈、尖锐、苦痛的感受所折磨，以三种想法来忍受："世尊确实是正等正觉者，他宣说断除如此苦痛的法；世尊的声闻僧团确实是善行道者，他们为断除如此苦痛而修行；涅槃确实是极乐，在那里没有如此的苦痛。"
这时，拘利族女须波婆娑对丈夫说："尊夫，请你去世尊处，去后以我的名义头面礼敬世尊双足，问候少病、少恼、轻安、有力、安住：'世尊，拘利族女须波婆娑头面礼敬世尊双足，问候少病、少恼、轻安、有力、安住。'并且这样说：'世尊，拘利族女须波婆娑怀胎已七年。她难产七天，被剧烈、猛烈、尖锐、苦痛的感受所折磨，以三种想法来忍受——世尊确实是正等正觉者，他宣说断除如此苦痛的法；世尊的声闻僧团确实是善行道者，他们为断除如此苦痛而修行；涅槃确实是极乐，在那里没有如此的苦痛。'"
"好的。"那拘利族子回答须波婆娑后，来到世尊处，来到后礼敬世尊，坐在一旁。坐在一旁的拘利族子对世尊说："世尊，拘利族女须波婆娑头面礼敬世尊双足，问候少病、少恼、轻安、有力、安住。并且这样说：'世尊，拘利族女须波婆娑怀胎已七年。她难产七天，被剧烈、猛烈、尖锐、苦痛的感受所折磨，以三种想法来忍受——世尊确实是正等正觉者，他宣说断除如此苦痛的法；世尊的声闻僧团确实是善行道者，他们为断除如此苦痛而修行；涅槃确实是极乐，在那里没有如此的苦痛。'"
"愿拘利族女须波婆娑安乐；愿她平安地生下健康的孩子。"随着世尊的这句话，拘利族女须波婆娑安乐地生下了健康的孩子。
"是的，世尊。"那拘利族子欢喜随喜世尊的话，从座位起来，礼敬世尊，右绕后回到自己家。拘利族子看见拘利族女须波婆娑安乐地生下了健康的孩子。看见后他想："太不可思议了，太稀有了，如来具有如此大神通力、大威力，竟然随着世尊的话，拘利族女须波婆娑就安乐地生下了健康的孩子！"他感到满意、欢喜、充满喜悦与快乐。


Atha kho suppavāsā koliyadhītā sāmikaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, ayyaputta, yena bhagavā tenupasaṅkama; upasaṅkamitvā mama vacanena bhagavato pāde sirasā vandāhi – ‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandatī’ti; evañca vadehi – ‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāreti. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijātā. Sā sattāhaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ bhattena nimanteti. Adhivāsetu kira, bhante, bhagavā suppavāsāya koliyadhītāya satta bhattāni saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’’ti.

‘‘Parama’’nti kho so koliyaputto suppavāsāya koliyadhītāya paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinno kho so koliyaputto bhagavantaṃ etadavoca –

‘‘Suppavāsā , bhante, koliyadhītā bhagavato pāde sirasā vandati; evañca vadeti – ‘suppavāsā, bhante, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāreti. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijātā. Sā sattāhaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ bhattena nimanteti. Adhivāsetu kira, bhante, bhagavā suppavāsāya koliyadhītāya satta bhattāni saddhiṃ bhikkhusaṅghenā’’’ti.

Tena kho pana samayena aññatarena upāsakena buddhappamukho bhikkhusaṅgho svātanāya bhattena nimantito hoti. So ca upāsako āyasmato mahāmoggallānassa [mahāmoggalānassa (ka.)] upaṭṭhāko hoti. Atha kho bhagavā āyasmantaṃ mahāmoggallānaṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, moggallāna, yena so upāsako tenupasaṅkama ; upasaṅkamitvā taṃ upāsakaṃ evaṃ vadehi – ‘suppavāsā, āvuso, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāresi. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijātā. Sā sattāhaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ bhattena nimanteti. Karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchā tvaṃ karissasī’ti [karissasīti saññāpehi (ka.)]. Tuyheso upaṭṭhāko’’ti.

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho āyasmā mahāmoggallāno bhagavato paṭissutvā yena so upāsako tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā taṃ upāsakaṃ etadavoca – ‘‘suppavāsā, āvuso, koliyadhītā satta vassāni gabbhaṃ dhāreti. Sattāhaṃ mūḷhagabbhā sā etarahi sukhinī arogā arogaṃ puttaṃ vijātā. Sā sattāhaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ bhattena nimanteti. Karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchā tvaṃ karissasī’’ti.

‘‘Sace me, bhante, ayyo mahāmoggallāno tiṇṇaṃ dhammānaṃ pāṭibhogo – bhogānañca jīvitassa ca saddhāya ca, karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchāhaṃ karissāmī’’ti. ‘‘Dvinnaṃ kho te ahaṃ [dvinnaṃ kho tesaṃ (pī.), dvinnaṃ kho nesaṃ (ka.)], āvuso, dhammānaṃ pāṭibhogo – bhogānañca jīvitassa ca. Saddhāya pana tvaṃyeva pāṭibhogo’’ti.

‘‘Sace me, bhante, ayyo mahāmoggallāno dvinnaṃ dhammānaṃ pāṭibhogo – bhogānañca jīvitassa ca, karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchāhaṃ karissāmī’’ti.

Atha kho āyasmā mahāmoggallāno taṃ upāsakaṃ saññāpetvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ etadavoca – ‘‘saññatto [saññāto (syā.)], bhante, so upāsako mayā; karotu suppavāsā koliyadhītā satta bhattāni, pacchā so karissatī’’ti.


这时，拘利族女须波婆娑对丈夫说："尊夫，请你去世尊处，去后以我的名义头面礼敬世尊双足：'世尊，拘利族女须波婆娑头面礼敬世尊双足。'并且这样说：'世尊，拘利族女须波婆娑怀胎七年。她难产七天，现在安乐无病地生下了健康的孩子。她要以饭食供养以佛陀为首的比丘僧团七天。请世尊与比丘僧团接受拘利族女须波婆娑七天的供养。'"
"好的。"那拘利族子回答须波婆娑后，来到世尊处，来到后礼敬世尊，坐在一旁。坐在一旁的拘利族子对世尊说：
"世尊，拘利族女须波婆娑头面礼敬世尊双足；并且这样说：'世尊，拘利族女须波婆娑怀胎七年。她难产七天，现在安乐无病地生下了健康的孩子。她要以饭食供养以佛陀为首的比丘僧团七天。请世尊与比丘僧团接受拘利族女须波婆娑七天的供养。'"
那时，某位优婆塞已邀请以佛陀为首的比丘僧团明天受供。这位优婆塞是尊者大目犍连的护持者。这时，世尊对尊者大目犍连说："目犍连，你去那位优婆塞处，去后这样告诉他：'朋友，拘利族女须波婆娑怀胎七年。她难产七天，现在安乐无病地生下了健康的孩子。她要以饭食供养以佛陀为首的比丘僧团七天。让拘利族女须波婆娑先供养七天，你后面再供养。'他是你的护持者。"
"是的，世尊。"尊者大目犍连回答世尊后，来到那位优婆塞处，来到后对那优婆塞说："朋友，拘利族女须波婆娑怀胎七年。她难产七天，现在安乐无病地生下了健康的孩子。她要以饭食供养以佛陀为首的比丘僧团七天。让拘利族女须波婆娑先供养七天，你后面再供养。"
"大德，如果尊者大目犍连能为我担保三件事——财物、生命和信心，那么就让拘利族女须波婆娑先供养七天，我后面再供养。""朋友，我能为你担保两件事——财物和生命。但信心你得自己担保。"
"大德，如果尊者大目犍连能为我担保两件事——财物和生命，那么就让拘利族女须波婆娑先供养七天，我后面再供养。"
这时，尊者大目犍连说服那位优婆塞后，来到世尊处，来到后对世尊说："世尊，我已说服那位优婆塞了。让拘利族女须波婆娑先供养七天，他后面再供养。"


Atha kho suppavāsā koliyadhītā sattāhaṃ buddhappamukhaṃ bhikkhusaṅghaṃ paṇītena khādanīyena bhojanīyena sahatthā santappesi sampavāresi, tañca dārakaṃ bhagavantaṃ vandāpesi sabbañca bhikkhusaṅghaṃ.

Atha kho āyasmā sāriputto taṃ dārakaṃ etadavoca – ‘‘kacci te, dāraka, khamanīyaṃ, kacci yāpanīyaṃ, kacci na kiñci dukkha’’nti? ‘‘Kuto me, bhante sāriputta, khamanīyaṃ, kuto yāpanīyaṃ! Satta me vassāni lohitakumbhiyaṃ vuttānī’’ti.

Atha kho suppavāsā koliyadhītā – ‘‘putto me dhammasenāpatinā saddhiṃ mantetī’’ti attamanā pamuditā pītisomanassajātā ahosi. Atha kho bhagavā (suppavāsaṃ kolīyadhītaraṃ attamanaṃ pamuditaṃ pītisomanassajātaṃ viditvā [disvā (sī.)]) [( ) natthi iṅgalisapotthake] suppavāsaṃ koliyadhītaraṃ etadavoca – ‘‘iccheyyāsi tvaṃ, suppavāse, aññampi evarūpaṃ putta’’nti? ‘‘Iccheyyāmahaṃ, bhagavā, aññānipi evarūpāni satta puttānī’’ti .

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Asātaṃ sātarūpena, piyarūpena appiyaṃ;

Dukkhaṃ sukhassa rūpena, pamattamativattatī’’ti. aṭṭhamaṃ;

9. Visākhāsuttaṃ

19. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā sāvatthiyaṃ viharati pubbārāme migāramātupāsāde. Tena kho pana samayena visākhāya migāramātuyā kocideva attho raññe pasenadimhi kosale paṭibaddho [paṭibandho (pī. ka.)] hoti. Taṃ rājā pasenadi kosalo na yathādhippāyaṃ tīreti .

Atha kho visākhā migāramātā divā divassa [divādivasseva (syā.), divādivasseyeva (pī.), divā divassayeva (ka.)] yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho visākhaṃ migāramātaraṃ bhagavā etadavoca – ‘‘handa kuto nu tvaṃ, visākhe, āgacchasi divā divassā’’ti? ‘‘Idha me, bhante, kocideva attho raññe pasenadimhi kosale paṭibaddho; taṃ rājā pasenadi kosalo na yathādhippāyaṃ tīretī’’ti.

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Sabbaṃ paravasaṃ dukkhaṃ, sabbaṃ issariyaṃ sukhaṃ;

Sādhāraṇe vihaññanti, yogā hi duratikkamā’’ti. navamaṃ;

10. Bhaddiyasuttaṃ



这时，拘利族女须波婆娑以自己的手用殊胜的硬食软食供养满足以佛陀为首的比丘僧团七天，并让那孩子礼敬世尊和所有比丘僧团。
这时，尊者舍利弗对那孩子说："小子，你还好吗？还能维持吗？没有什么痛苦吗？""舍利弗尊者，我怎么会好呢？怎么能维持呢？我在血盆中度过了七年！"
这时，拘利族女须波婆娑想到："我的儿子在和法将对话！"她感到满意、欢喜、充满喜悦与快乐。这时，世尊对拘利族女须波婆娑说："须波婆娑，你想要另一个这样的儿子吗？""世尊，我想要另外七个这样的儿子！"
这时，世尊知晓此义，于此时说此自说：
"不乐现乐相，可憎现可爱，
痛苦现乐形，放逸者不知。"
9. 毗舍佉经
19. 如是我闻。一时，世尊住在舍卫城东园鹿母讲堂。那时，鹿母毗舍佉有某事涉及拘萨罗国波斯匿王。波斯匿王没有按她的意愿处理。
这时，鹿母毗舍佉在白天来到世尊处，来到后礼敬世尊，坐在一旁。世尊对坐在一旁的鹿母毗舍佉说："来吧，毗舍佉，你怎么在白天来此？""世尊，我有某事涉及拘萨罗国波斯匿王。波斯匿王没有按我的意愿处理。"
这时，世尊知晓此义，于此时说此自说：
"他人掌控皆是苦，自主权力皆是乐，
共有之物生烦恼，束缚难以超越去。"
10. 跋提经
[注：原文到此结束，后面的"Bhaddiyasuttaṃ"是下一经的标题]

20. Evaṃ me sutaṃ – ekaṃ samayaṃ bhagavā anupiyāyaṃ viharati ambavane. Tena kho pana samayena āyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘‘aho sukhaṃ, aho sukha’’nti!

Assosuṃ kho sambahulā bhikkhū āyasmato bhaddiyassa kāḷīgodhāya puttassa araññagatassapi rukkhamūlagatassapi suññāgāragatassapi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānentassa – ‘‘aho sukhaṃ, aho sukha’’nti! Sutvāna nesaṃ etadahosi – ‘‘nissaṃsayaṃ kho, āvuso, āyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto anabhirato brahmacariyaṃ carati, yaṃsa pubbe agāriyabhūtassa [agārikabhūtassa (syā.)] rajjasukhaṃ, so tamanussaramāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukha’’’nti!

Atha kho sambahulā bhikkhū yena bhagavā tenupasaṅkamiṃsu; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdiṃsu. Ekamantaṃ nisinnā kho te bhikkhū bhagavantaṃ etadavocuṃ – ‘‘āyasmā, bhante, bhaddiyo kāḷīgodhāya putto araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukha’nti! Nissaṃsayaṃ kho, bhante, āyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto anabhirato brahmacariyaṃ carati. Yaṃsa pubbe agāriyabhūtassa rajjasukhaṃ, so tamanussaramāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukha’’’nti!

Atha kho bhagavā aññataraṃ bhikkhuṃ āmantesi – ‘‘ehi tvaṃ, bhikkhu, mama vacanena bhaddiyaṃ bhikkhuṃ āmantehi – ‘satthā taṃ, āvuso bhaddiya, āmantetī’’’ti.

‘‘Evaṃ, bhante’’ti kho so bhikkhu bhagavato paṭissutvā yenāyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhaddiyaṃ kāḷīgodhāya puttaṃ etadavoca – ‘‘satthā taṃ, āvuso bhaddiya, āmantetī’’ti. ‘‘Evamāvuso’’ti kho āyasmā bhaddiyo kāḷīgodhāya putto tassa bhikkhuno paṭissutvā yena bhagavā tenupasaṅkami; upasaṅkamitvā bhagavantaṃ abhivādetvā ekamantaṃ nisīdi. Ekamantaṃ nisinnaṃ kho āyasmantaṃ bhaddiyaṃ kāḷīgodhāya puttaṃ bhagavā etadavoca –

‘‘Saccaṃ kira tvaṃ, bhaddiya, araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukha’’’nti! ‘‘Evaṃ, bhante’’ti.


20. 如是我闻。一时，世尊住在阿努比耶的芒果林中。那时，迦利瞿昙弥之子尊者跋提，无论是在林中，在树下，还是在空闲处，都经常发出自说："啊，快乐！啊，快乐！"
众多比丘听到迦利瞿昙弥之子尊者跋提，无论是在林中，在树下，还是在空闲处，都经常发出自说："啊，快乐！啊，快乐！"听到后他们想："毫无疑问，朋友，迦利瞿昙弥之子尊者跋提不喜欢过梵行生活，他在忆念过去作为在家人时的王位之乐，所以无论是在林中，在树下，还是在空闲处，都经常发出自说：'啊，快乐！啊，快乐！'"
这时，众多比丘来到世尊处，来到后礼敬世尊，坐在一旁。坐在一旁的那些比丘对世尊说："世尊，迦利瞿昙弥之子尊者跋提，无论是在林中，在树下，还是在空闲处，都经常发出自说：'啊，快乐！啊，快乐！'世尊，毫无疑问，迦利瞿昙弥之子尊者跋提不喜欢过梵行生活。他在忆念过去作为在家人时的王位之乐，所以无论是在林中，在树下，还是在空闲处，都经常发出自说：'啊，快乐！啊，快乐！'"
这时，世尊对一位比丘说："比丘，来，你以我的名义告诉比丘跋提：'朋友跋提，导师召唤你。'"
"是的，世尊。"那位比丘回答世尊后，来到迦利瞿昙弥之子尊者跋提处，来到后对迦利瞿昙弥之子跋提说："朋友跋提，导师召唤你。""是的，朋友。"迦利瞿昙弥之子尊者跋提回答那位比丘后，来到世尊处，来到后礼敬世尊，坐在一旁。世尊对坐在一旁的迦利瞿昙弥之子尊者跋提说：
"跋提，是真的吗？你无论是在林中，在树下，还是在空闲处，都经常发出自说：'啊，快乐！啊，快乐！'？""是的，世尊。"


‘‘Kiṃ pana [kaṃ pana (syā pī.)] tvaṃ, bhaddiya, atthavasaṃ sampassamāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi – ‘aho sukhaṃ, aho sukha’’’nti! ‘‘Pubbe me, bhante, agāriyabhūtassa rajjaṃ kārentassa antopi antepure rakkhā susaṃvihitā ahosi, bahipi antepure rakkhā susaṃvihitā ahosi, antopi nagare rakkhā susaṃvihitā ahosi, bahipi nagare rakkhā susaṃvihitā ahosi, antopi janapade rakkhā susaṃvihitā ahosi, bahipi janapade rakkhā susaṃvihitā ahosi. So kho ahaṃ, bhante, evaṃ rakkhito gopito santo bhīto ubbiggo ussaṅkī utrāsī vihāsiṃ. Etarahi kho panāhaṃ, bhante, araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi eko [ekako (syā. pī.)] abhīto anubbiggo anussaṅkī anutrāsī appossukko pannalomo paradattavutto [paradavutto (ka. sī. syā. pī.)], migabhūtena cetasā viharāmi. Imaṃ [idaṃ (sī. ka.)] kho ahaṃ, bhante, atthavasaṃ sampassamāno araññagatopi rukkhamūlagatopi suññāgāragatopi abhikkhaṇaṃ udānaṃ udānesi [udānemi (ka.)] – ‘aho sukhaṃ, aho sukha’’’nti!

Atha kho bhagavā etamatthaṃ viditvā tāyaṃ velāyaṃ imaṃ udānaṃ udānesi –

‘‘Yassantarato na santi kopā,

Itibhavābhavatañca vītivatto;

Taṃ vigatabhayaṃ sukhiṃ asokaṃ,

Devā nānubhavanti dassanāyā’’ti. dasamaṃ;

Mucalindavaggo dutiyo niṭṭhito.


"跋提，你看到什么理由，无论是在林中，在树下，还是在空闲处，都经常发出自说：'啊，快乐！啊，快乐！'？""世尊，从前我作为在家人执掌王权时，在内宫之内有严密的防卫，在内宫之外有严密的防卫，在城内有严密的防卫，在城外有严密的防卫，在国土之内有严密的防卫，在国土之外有严密的防卫。世尊，我虽然这样受到保护和守卫，却依然恐惧、惊慌、怀疑、恐怖地生活。世尊，但是现在我无论是在林中，在树下，还是在空闲处，独自一人都不再恐惧、不再惊慌、不再怀疑、不再恐怖，无忧无虑、毛发柔顺、随遇而安，心如野鹿般自在。世尊，我看到这个理由，所以无论是在林中，在树下，还是在空闲处，都经常发出自说：'啊，快乐！啊，快乐！'"
这时，世尊知晓此义，于此时说此自说：
"内心无瞋怒，
超越有非有；
离惧得乐安，
天人求一见。"
第二目真邻陀品终


Tassuddānaṃ –

Mucalindo rājā daṇḍena, sakkāro upāsakena ca;

Gabbhinī ekaputto ca, suppavāsā visākhā ca;

Kāḷīgodhāya bhaddiyoti.



我会将这段巴利文直译成简体中文。这是一个摄颂偈(uddāna,内容概要)：
摄颂：
目支林陀王与棍杖，
在家信众与供养事，
孕妇与独子两件事，
须波瓦萨与毗舍佉，
迦梨瞿昙与跋提耶。
注:这是一首对仗五言诗，每句都点出了不同的故事主题或人物。这种摄颂通常出现在经文开头或结尾，用来概括接下来或之前的内容重点。

